Latvijas kultūras kanonā iekļauts fotoaparāts MINOX un Egona Spura fotomāksla
Noslēdzies darbs pie Latvijas kultūras kanona veidošanas, kas tika uzsākts 2007. gada nogalē. Tika izveidotas ekspertu darba grupas septiņās nozarēs (Arhitektūra un dizains, Kino, Literatūra, Mūzika, Skatuves māksla, Tautas tradīcijas, Vizuālā māksla). Šobrīd Kultūras kanona izveide ir noslēgusies un Kultūras kanonu veido 99 kultūras vērtības. Ja tā var teikt, tad šis ir lielākais apbalvojums kultūrā kāds vien Latvijā var būt.
Pēterbaznīcā skatāma Leonīda Tugaļeva foto izstāde
No šodienas plkst. 10:00 apmeklējot Rīgas Sv. Pētera baznīcu, varēsiet apskatīt arī Leonīda Tugaļeva portretu foto izstādi. Izstādes atklāšana 12. martā plkst.17.00 un būs apskatāma līdz 12. aprīlim.
Sv. Pētera baznīca, Rīga, Skārņu 19;o.-s. 10-18;sv. 12-18
Varšavā atklāta fotogrāfiju izstāde par Latgali
10.martā Varšavā, biedrībā Wspólnota Polska (Poļu kopiena), vēstnieks Alberts Sarkanis un biedrības prezidents Macejs Plažinskis (Maciej Płażyński) atklāja Kšištofa Hejkes fotogrāfiju izstādi Latgale – Latvijas poļu novads. Apjomīgās ekspozīcijas krāsu fotogrāfijās parādītas Latgales vietas un dabas skati, Daugavas krastos dzīvojošo poļu portreti vairākās paaudzēs, dokumenti, baznīcas un saglabājušies kultūras pieminekļi, kas liecina par poļu kultūras klātbūtni vairāku gadsimtu garumā. Latgale, zināma kā senā Poļu Livonija, ir iezīmīga visas Polijas vēsturē, ar to saistīta Zībergu-Plāteru, Manteifeļu, Vīzenhofu, Tīzenhauzenu, Borhu, Hilzenu, Līvenu, Molu dzimtu gaitas un darbība.
Mārtiņa Varbūta fotoizstāde "Daugavas piekrastes noskaņas"
Līdz 30. aprīlim Rīgas Centrālās bibliotēkas Daugavas filiālbibliotēkā (Maskavas ielā 264) ir iespējams aplūkot Mārtiņa Varbūta fotoizstādi "Daugavas piekrastes noskaņas". Izstāde būs aplūkojama līdz 30. aprīlim.Bet 14.martā plkst.10.30. Daugavas bibliotēkas telpās ir ieplānota personīga tikšanās ar izstādes autoru un citiem fotokluba "Rīga" biedriem.
Fotogrāfs-brīvmākslinieks Mārtiņš Varbūts ar fotografēšanu nodarbojas vairāk nekā 10 gadus un ir fotokluba "Rīga" biedrs. No 2005. gada Rīgā un citās Latvijas pilsētās interesenti varējuši iepazīties ar Mārtiņa Varbūta personālizstādēm: "Kurzemes piekrastes noskaņas", "Skatiens caur kokiem", "Logi", "Alejas" un "Daugavas piekrastes noskaņas".
Ulvja Alberta fotogrāfiju izstāde "Camera as passport"
Galerijā Birkenfelds no 8. aprīļa līdz 29. aprīlim būs skatāma ASV fotogrāfa Ulvja Alberta personālizstāde "Camera as passport". Pagājušā gadā jūs varējāt skatīt Jūrmalas pilsētas muzejā šī fotogrāfa personālizstādi "Tādi mēs bijām". Minētajā rakstā varat iepazīties Alberta dzīves stāstu.
Jāņa Gleizda fotoizstāde "Sapņa piepildījums"
No 18. marta līdz 7.aprīlim galerijā Birkenfelds ir skatāma viena no Latvijas ievērojamākā fotomākslinieka (EFIAP) un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Jāņa Gleizda fotoizstāde "Sapņa piepildījums". Izstāde ir par godu fotogrāfa 85. gadu jubilejai. Izstāde ir no cikla - fotogrāfijai 170.
Kā nogludināt izgrieztā attēla malas
Daudzi fotogrāfi, kas strādā ar komercfotogrāfiju vai vienkārši ar attēlu montāžu, droši vien ir saskārušies ar fona izgriešanu un divu kadru savietošanu. Iespējams daudzi mēģina pārdot savas fotogrāfijas un īsti neizprot kādēļ viņa fotogrāfijas uz izgrieztā (baltā) fona netiek pieņemtas uz tirdzniecību un visu laiku brāķējas. Tur gan var būt vairāki iemesli, bet pamatā nopietnākais iemesls ir tieši nepareizi izgrieztās attēla malas. Tad nu šajā video pamācībā sapratīsiet vienu no galvenajām problēmām - robainās attēla malas.
Kamera acī jau ir realitāte
Jau rakstījām par kādu spiegu kameru, kas palīdzētu spiegiem vai vienkārši jautra izklaide nūdistu pludmalē, bet tehnoloģijas nestāv uz vietas un pasaulē tiek radīti vēl sarežģītāki risinājumi. Ja kādreiz skatījāmies filmu "Terminators" vai tamlīdzīgas filmas par robotiem un kiborgiem, kur acs pildīja filmēšanas funkciju, tad tehnoloģijas ir tik tālu attīstījušās, ka mūsdienās tas jau ir realitāte. Ja kādreiz neļāvāt kaut ko filmēt vai fotografēt, piemēram, kādu pasākumu, rūpnīcu, slepenās tehnoloģijas un tamlīdzīgas lietas, tad tagad jau vairs nepietiks ar to, ka atņemsiet apmeklētājam viņa fotoaparātu un mobilo telefonu. Tagad visu filmēšanas procesu varēs veikt viņa acs.
Gunāra Bindes izstāde „Meistars. Gunārs Binde. Fotogrāfija” tiek pagarināta
Apmeklētāju lielās intereses dēļ G. Bindes izstāde "Meistars. Gunārs Binde. Fotogrāfija" būs apskatāma vēl vienu nedēļu - tā tiek pagarināta līdz 15. martam. Šobrīd izstādi apmeklējuši jau vairāk nekā četrarpus tūkstoši skatītāju.
Prestižo "Ars Fennica 2008" balvu laikmetīgajā mākslā saņēmis igauņu foto un video mākslinieks Marks Raidpere
To māksliniekam svinīgā ceremonijā 28. februārī KUMU muzejā Tallinā pasniedza Somijas prezidente Tarja Halonena.
Kā Laikmetīgās mākslas centrs informēja iepriekš, uz "Ars Fennica" balvu kopā ar Marku Raidperi (1975) un Somijas pārstāvjiem Mariju Dunkeru (1963), Tea Mekipā (1973) un Sepo Renvalu (1963) pretendēja arī latviešu māksliniece Katrīna Neiburga. Balvas pretendentu izstādes, kas rudenī norisinājās Amosa Andersona muzejā Helsinkos, laikā, skatītājiem tika dota iespēja balsot par savu iemīļotāko mākslinieku, un vislielāko balsu skaitu saņēma tieši K. Neiburga.
Kā Laikmetīgās mākslas centrs informēja iepriekš, uz "Ars Fennica" balvu kopā ar Marku Raidperi (1975) un Somijas pārstāvjiem Mariju Dunkeru (1963), Tea Mekipā (1973) un Sepo Renvalu (1963) pretendēja arī latviešu māksliniece Katrīna Neiburga. Balvas pretendentu izstādes, kas rudenī norisinājās Amosa Andersona muzejā Helsinkos, laikā, skatītājiem tika dota iespēja balsot par savu iemīļotāko mākslinieku, un vislielāko balsu skaitu saņēma tieši K. Neiburga.