QR kodi fotogrāfu vajadzībām

Vēl 1908.gadā vienā no pašizdotā mēnešraksta numuriem, Martiņš Buclers raksta: "Pie mums joprojām spriež par to vai fotogrāfija ir māksla vai nē, kas citviet sen vairs nav apspriežams jautājums!". Ir pagājuši jau vairāk kā 100.gadi, un pie mums joprojām spriež par to pašu jautājumu.
P.Browne (Mākslas zinātniece no Grieķijas) raksts par E.Spuri un A.Sļusarevu. Šo referātu viņa nolasīja seminārā "E.Spura ceļš" Ogrē, 2010. gada 27. novembrī. Seminārs bija veltīts E.Spura un A. Sļusareva radošajai sadarbībai. Tagad, kad A.Sļusareva izstāde ir atklāta Mākslas muzejā.
Šis referāts ir veltīts latviešu fotogrāfam Egonam Spurim (1931-1990) un krievu fotogrāfam Aleksandram Sļusarevam (1944-2010). Uzmanība ir vērsta kā viņi savos darbos rāda jauna veida utopismu un mākslas formu, kas aptver dzimtenes formālisma, estētiskas un subjektivitātas jēgpilnu fotogrāfiju. Es apskatu Spura darbos ietvertā dzenbudisma (Zen philosophy) pārdomas un pašanalīzi, krievu rakstnieka Mihaila Bakhtin jēdzienus attiecībā uz dialogiem un vācu filozofa Ernst Bloch priekšstatus par Vēl-Ne apzināto un subjektīvi dokumentēto kultūras mantojumu fotogrāfijā. Es apskatu Sļusareva darbu, kura pamatā ir gaidas/paredzējums/nojauta, būtība, pārdomas, dialogi un Bloha kultūras mantojums. Šie divi fotogrāfi rada precedentu Fotogrāfijai kā tēlotājmākslas veidam Latvijā un Krievijā. Šajā referātā uzsveru, ka šis laika periods Fotogrāfijā ir pelnījis lielāku uzmanību, un turpmākus pētījumus, lai šie divi autori būtu pelnījuši savu vietu pasaules fotorgāfijas vēsturē. Es vēlētos pateikties Vitautam Mihalovskim, kas uzaicināja mani šeit runāt, kā arī pateicība Intai Rukai, Andrejam Grantam, Mārtiņam Zelmenim un Maksimam Sļusarevam par sniegto papildus informāciju.
Nevienam nav noslēpums, ka vislielākā nozīme attēlu veidošanā ir tieši objektīvam, nevis pašam fotoaparātam. Attiecīgi objektīvu izvēlei jāpieiet īpaši rūpīgi. Šis raksts jūs neiepazīstinās ar fotografēšanas žanriem un to, kuru objektīvu tad attiecīgi izvēlēties, piemēram, dabai, portretam, sportam un tamlīdzīgi. Tādu rakstu ir daudz un paši varat to atrast internetā. Raksts vairāk būs par attēla kvalitāti un tehniskiem aspektiem.
Autosporta un it īpaši rallija fotografēšana ir nākusi modē. Sacenību laikā trases malā redzam daudz fotogrāfu, tie ir gan profesionāļi,gan parasti foto amatieri. Vienīgā atšķirība ir tā,ka profesionālie fotogrāfi ir akreditēti šim pasākumam, viņiem ir atšķirīgas foto vestes ar numuriem. Viņi ir apdrošināti un devuši parakstu, ka ievēros visus drošības noteikumus, tādēļ viņi var brīvi atrasties tuvu trasei. Amatieriem šis prieks ir liegts, bet tādēļ nevajag nokārt galvas, arī labas rallija fotogrāfijas var iegūt no skatītājiem paredzamajām vietām.
Biežāk dzirdēto mītisko jautājumu un uzskatu tops:
1) Viss brīvā kritiena laikā notiekošais tiek fotografēts no lidmašīnas!?
2) Viss brīvā kritiena laikā notiekošais tiek fotografēts no zemes!?
3) Attēli ir video stopkadri?!
Atbilde uz visiem šiem jautājumiem ir NĒ! :)
Zemāk detalizētāk izklāsts par vēsturi, par pirmajām gaitām, nedaudz arī par tehniku niansēm un pāris attēlu, lai redzētu kā izskatās operatora darbs no malas.
Ir vairāku veidu matricas:
1) Bayer - lētākais un populārākais matricas veids, tiek izmantots populārākajās plaša patēriņa kamerās;
2) Foveon X3 - atšķirībā no Bayer, tiek izmantots sensors, kurš veidots vertikāli trīs slāņos, kuros, katrs slānis "noķer" savu krāsu (sīkāka informācija - http://en.wikipedia.org/wiki/Foveon_X3_sensor) , tiek izmantots Sigma fotoaparātos;
3) 3CCD - dārgākais, bet pats precīzākais matricas veids, katram pikselim ir sava prizma, kas ienākošo gaismu sadala trīs dažādos krāsu spektros un novirza uz savu krāsas sensoru (sīkāka informācija - http://en.wikipedia.org/wiki/3CCD), galvenokārt, tiek izmantots videokamerās, ja Bayer veic krāsu aprēķinu digitāli, tad šim matricas veidam, krāsu iegūšana notiek optiski, t.i. tā kā ir dzīvē.