Izlase no izstādes "Dzīve ir citur" papildināta ar jauniem darbiem.
Imanta Gross fotogrāfiju sērija ir tapusi publiskajā telpā - pilsētvidē, kur saskaras un līdzās pastāv atšķirīgu uzskatu, vecuma un kultūru cilvēki. Sekojot street photography1 tradīcijām, kas paredz situāciju vai notikumu fiksēt, nevis to inscenēt, autors dažādās pasaules pilsētās - Rīgā, Cēsis, Stokholmā un Ņujorkā, fotografē dzīves situācijas un cilvēkus tajās, mēģinot notvert "īpašo mirkli", kas parāda cilvēkus - sava laikmeta lieciniekus un veidotājus, viņu uzvedības raksturu, emocijas un savstarpējās attiecības. Autora radošā pozīcija atspoguļojas fotografējamo objektu un situāciju izvēlē - ko iekļaut kadrā un ko nē. Viņa darbiem raksturīgs viegls ironijas un humora pieskāriens, atvērtība dažādību līdzāspastāvēšanai.
Priekā! Bet ko pie velna Holga dara pie grupas cilvēku, kas sevi dēvē par lomogrāfiem?
Ja tagad būtu jāiedomājas, kāda izskatījās Rīga un tās radošā jaunatne pagājušā gadsimta 60. gados, vienas no pirmajām prātā nāktu Māras Brašmanes fotogrāfijas. Tās aplūkojot, šķiet, ka autorei ir izdevies notvert laikmeta sajūtu, tai pat laikā spējot izvairīties no ideoloģiski piesātināto padomju reāliju klātbūtnes. M. Brašmanes varoņi šķiet dzīvo tieši tādā pat pasaulē, kā to redzam Rietumu fotogrāfu uzņēmumos - brīvi, radoši, nedaudz laiski un pat pārsteidzoši skaisti. Tai pat laikā vēl pirms 10 gadiem M. Brašmanes vārds bija teju nezināms un viņas pirmā personālizstāde bija notikums lielai daļai fotogrāfijas (un ne tikai) mīļotāju.
Šī ir trešā Sarmītes Ostaņevičas kolekcija, kas tiks demonstrēta Rīgas modes nedēļā. Šoreiz kā papildinājums skatei ir tērpu fotogrāfijas, kuru autore ir modes fotogrāfe Aiga Rēdmane. Septembra sākumā šī izstāde tika izrādīta Londonā, kā arī starptautiskā mākslas projektā "Deconstruction Project". Savukārt Rīgā izstāde atklāj 15. Rīgas modes nedēļas programmu.