No 3. līdz 28.novembrim Latvijas Dabas muzejā būs apskatāma Kanādas Dabas muzeja un žurnāla "Canadian Geographic" kopīgi veidotā fotogrāfiju izstāde "Pieejamā Arktika". Izstādē tiks eskponētas vairāk kā 30 fotogrāfijas, kas tapušas Kanādas Arktikā pēdējo 80 gadu laikā un atspoguļo ziemeļu dabu un iedzīvotāju ikdienu. Kanādas Dabas muzeja sagatavotās izstādes fotogrāfijas ņemtas no Kanādas Karaliskās Ģeogrāfijas biedrības žurnāla "Canadian Geographic" un ir slavenu fotogrāfu darbi, piem., Freda Brūmera, Jāņa Krauļa, Džona Danna un citu.

Fotokonkurss "Vācu arhitekti Rīgā" ir aicinājums skolēniem un studentiem pievērst uzmanību Rīgas arhitektūrai un celtnēm, kurās iemūžināts vācu arhitektu ieguldījums.
Bieži ejot pa Rīgas ielām, skatienu vēršam tikai taisni, bet ir vērts paskatīties apkārt un apzināties, cik daudz skaista spēj sniegt galvaspilsēta. Tieši tāpēc Latvijas Vācu savienība sadarbībā ar Vācijas vēstniecību, Gētes institūtu un Domus Rigensis veido fotokonkursu jauniešiem, lai raisītu vēlmi izzināt un apskatīt to īpašo, ko ikdienā ne vienmēr pamanām - arhitektūru. Un vēl interesantāk ir iejusties tūrista lomā un iemūžināt skaistāko labās fotogrāfijās

28.oktobrī Latvijas vēstniece Ungārijā Veronika Erte Budapeštas Arhitektu centrā (FUGA) atklāja fotoizstādi "Rīgas jūgendstila arhitektūra". Izstādes atklāšanā ar uzrunām piedalījās Budapeštas Arhitektu centra vadītājs Dr. Bālints Naģs (Dr. Balint Nagy un mākslas vēsturnieks Dr. Jānošs Gerle (Dr.Janos Gerle).

Kaut kas notika ar Aļģimantu Aleksandraviču - sagaidīja piecdesmito gadu desmitu un neatpazīstami mainīja savu daiļradi. Līdz šim bijis slavens un laurus plūcis kā portretu virtuozs, tagad viņš tiecas uz to sfēru, kurā pierasts meklēt pēc iespējas precīzāku attēlu, kas top par dokumentu. Tā ir sfēra, kurā darbojas ne viens vien izcils fotomākslinieks un starp kuriem Aļģimants var šķist mazliet bravūrīgs, jo viņš atsakās meklēt foto uzņēmumus kultūras mantojuma reģistriem. Taču, jo tālāk, jo vairāk pārliecinies, ka Aļģimants meklē to, ko nespēja izdarīt, veidojot Lietuvas Tūkstošgades seju. Atlasot izcilos Lietuvas cilvēkus un notikumus, viņš to darīja piemērojot īpaši stingrus atlases kritērijus māksliniecisko foto uzņēmumu kvalitātei, Tūkstošgades gadsimtus līdz foto uzņēmumiem atstāja aprakstīt vēsturniekiem. Tad jautājām: "Ko darīt ar tiem gadsimtiem, kurus foto uzņēmumi nav skāruši, bet tie necentās iekļūt pat grāmatās? Kā tad izveidot Tūkstošgades panteonu? Varbūt fotografējot vismaz to, kur šo gadsimtu, bez foto uzņēmumiem, cilvēki atgūluši - kapukalnus un senās kapsētas, fotografēt to, kur vēl šodien var noģist senču ēnu klātbūtni - pilskalnus un senās baznīcas, saglabājušās koka un mūra muižiņas vai rezidences un vecpilsētu mūrus?"