Ziemassvētku gaidās jau tradicionāli iecerēts atmiņu vakars, arī bilžu un video skatīšanās, lai domu ceļi aizvītos pie latviešiem Sibīrijā, dzirdētu stāstus par šajā gadā Krievijas plašumos satiktajiem tautiešiem. 2009. gads Krievijas latviešiem un to biedrībām ir īpašs, jo pirmo reizi šajā zemē bija atļauts rīkot latviešu dziesmu svētkus, kā arī Jāņu svinības ar tūkstošu piedalīšanos.

No 20.novembra līdz 14.decembrim Dailes teātra telpās ir izstādīta dāņu fotogrāfa Stīna Brogāra (Steen Brogaard) ceļojošā fotoizstāde "Stāsti no Eiropas virsotnes".

Atrazdamās starp nacionālu lepnumu un globalizāciju, ekonomisko izaugsmi un klimata pārmaiņām, Dānijas Karaliste pēdējo desmitgadi ir pavadījusi, atjaunojot un bagātinot savu identitāti. "Stāsti no Eiropas virsotnes" ir fotogrāfisks ceļojums pa moderno Dāniju. Fotogrāfijās redzams tas, kas šai nelielajai salu un pussalu valstij Eiropai pa vidu ir vissvarīgākais - ģimene, bērni, sabiedrība, vienlīdzība un rūpes par dabu un klimatu.

Iespēju apskatīt unikālo Latvijas vēstures relikviju - Viļa Rīdzenieka lielformāta oriģinālfotogrāfiju "Latvijas valsts pasludināšana 1918.gada 18.novembrī" līdz 2009.gada 22.novembrim piedāvā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs. Fotogrāfija sniedz ne tikai tās dienas vizuālo tēlu. Laika gaitā tā kļuvusi par Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas simbolu, tādēļ Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs ik gadu to izstāda Latvijas Republikas proklamēšanas dienā.

Leģendāro lielformāta fotoattēlu (120X170 cm) Vilis Rīdzenieks izgatavoja 1920.gadu sākumā, kurā ar kolorētas retušas palīdzību izcēla galvenās personas un Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, tā panākdams melnbaltā uzņēmuma izteiksmību.

Ir sācies pirmais portāla www.ekozeme.lv konkurss - veltīts Latvijas dzimšanas dienai - 18. novembrim. Tēma: skaistākie Latvijas mirkļi.

"Tas ir skaists mirklis: piedzīvots šeit, Latvijā! Tik raksturīgs tai un sirdīs nezūdošs. Ir vēls rudens: lapu kaudzes, negaidīts sniegs un skābētu kāpostu baļļa. Tās ir priecīgas bērna acis, kas paceltas vēro plīvojošu Latvijas valsts karogu. Varbūt tās ir nezūdošas atmiņas par skaistajām vasarām kādā Latvijas lauku pļavā vai laukā. Iespējams tie ir putekļaini lauku ceļi, kas kūp kā tikko svaigi izcepta rupjmaize. Varbūt tas ir liegs rīta pieskāriens ziemas aukstumā, kad pirmie saules stari apžilbina plāno ledus kārtiņu. Tie visi ir mirkļi, kas pieder tikai mums - dāvāti Latvijai. Saņēmuši to visu, dāvāsim tos brīžus atpakaļ - iemūžinātus fotogrāfijās."