Pagājuši 7 gadi kopš iepriekšējā raksta par ātrajām zibatmiņām un pa to laiku atmiņu karšu lauciņā daudz būtisku izmaiņu, tādēļ iepriekšējais raksts ir morāli novecojis un nepilnīgs.
Kādreiz atmiņu karšu izvēle bija salīdzinoši vienkārša – tikai 3 veidi un tām pašām ātrumi diži neatšķīrās. Šobrīd veidu ir daudz vairāk, pat neskatoties uz to, ka viens no 3 sākotnējiem praktiski ir miris. Tagad būtiskākais ir tas, ka ātrumi atšķiras starp vienām atmiņas kartēm neskaitāmas reizes. Tādēļ raksta mērķis ir viest nelielu skaidrību atmiņu karšu (zibatmiņu) daudzveidībā. Tagad daudzi raksta high-speed, bet tas nenozīmē, ka tā ir modernākā un ātrākā zibatmiņa. Arī pārāk ātras zibatmiņas nav jēgas pirkt dēļ lielākas cenas, ja jūsu tehnika tās tehnoloģijas neatbalsta. Kā tad noteikt cik ātra ir šī atmiņas karte un kam viņa derēs?
Parasti atmiņas kartēm raksta lasīšanas un rakstīšanas ātrumu. Tiesa, tiek minēts "līdz pat"vai "maksimums". Tas nozīmē, ka šo lasīšanas un rakstīšanas ātrumu var brīžiem sasniegt labvēlīgos apstākļos. Ja jums vajadzīgs pastāvīgs liels ātrums, piemēram, video, tad noteikti jāskatās kādus testus, kur testēti arī šie pastāvīgie ātrumi konkrētām zibatmiņām. Ir iespējams, ka īslaicīgai bilžu ierakstīšanai ātrums būs atbilstošs, bet ilgstošai video ierakstīšanai šis ātrums var būt neapmierinošs. Tādēļ skatīties tikai uz maksimālo kartes ātrumu, nav labākais risinājums. Tomēr ir veidi kā atšķirt lēnāka līmeņa kartes no ātrākām.

Rīgas Fotomēneša valdes loceklis Imants Gross kopā ar slavenajiem skandināvu fotogrāfiem Andersu Petersenu un Jakobu Sobolu dodas turnejā pa Brazīlijas pilsētām ar abu fotomākslinieku kopizstādi Veins.

Zviedru fotogrāfa Andersa Petersena un dāņa Jakoba Aue Sobola izstāde Veins (Dzīslas) pirmo reizi norisinājās 2013. gada rudenī Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā kā centrālais ievadpasākums vērienīgajam festivālam Rīgas Fotomēnesis 2014. Izstādi Veins, kuras kurators bija Imants Gross, producēja Dānijas Kultūras institūts un Ziemeļu Ministru Padomes birojs Rīgā. Prestižā Londonas izdevniecība Dewi Lewis izstādes sakarā izdeva arī grāmatu, kas šobrīd ir pilnībā izpirkta.

11. jūnijā Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz lietuviešu fotogrāfa Romualda Požerska (Romualdas Požerskis) izstādes "Mazais Alfonss" atklāšanu.
Fotogrāfiju sērija "Mazais Alfonss" ir stāsts par vismazāko lietuviešu lauksaimnieku, kurš bija tikai 90 centimetrus garš. It viss – augi, dzīvnieki un citi cilvēki – blakus Alfonso izskatās krietni lielāki, nekā ierasts, taču mazo lauksaimnieku tas neuztrauc, viņš ir laipns, strādīgs un dzīvesprieka pilns. Plaši pazīstamais lietuviešu fotogrāfs Romualds Požerskis šai fotosērijai veltīja desmit gadus. "1992. gadā es sāku uzņemt lauksaimnieka Alfonsa Mickus fotogrāfijas. Turpmākajos gados viņa dzīvē notika gan priecīgi, gan sāpīgi notikumi. Šī lauksaimnieka dzīves portretējums daļēji reprezentē arī politiskās un ekonomiskās pārmaiņas Lietuvā," stāsta autors. Alfonss bērnībā pārstāja augt. Vēlāk Alfonsa vecāki gribēja savu nemīlēto dēlu atdot cirkam, savukārt Staļina laikā viņa vārds bija ierindots to cilvēku sarakstā, kurus vajadzēja izsūtīt uz Sibīriju. Alfonss nomira 2008. gadā, taču Romualda Požerska fotogrāfijās stāsts par viņa dzīvi, smago darbu un spēju būt saskaņā ar apkārtējo vidi dzīvo joprojām.

Ar portālā Ogrenet informatīvo atbalstu arī šogad tiek izsludināts Ogres novada pašvaldības aģentūras "Ogres namsaimnieks" fotokonkurss "Ziedošā Ogre".
Šogad balvas ir sagādājis Ogres veselības un skaistumkopšanas salons "Helios" (www.helios.lv) – dāvanu kartes 3 labāko fotogrāfiju autoriem (pēc žūrijas vērtējuma) un 1 karti populārākajam autoram (pēc interneta balsojuma). Savukārt "Ogres namsaimnieks" labāko foto autoriem pasniegs Ogres peldbaseina apmeklējuma dāvanu kartes.