Šodien informācijas aģentūras LETA Foto nodaļa atzīmē savas darbības atjaunošanas 10 gadadienu, jo tieši pirms 10 gadiem, 2005. gada 9. janvārī tika sagatavota pirmā fotoreportāža, atspoguļojot vienu no līdz šim postošākajām šī gadsimta vētrām Latvijas teritorijā. Kopš šīs dienas publicēts vairāk nekā 500 000 fotogrāfiju, kas uzkrātas apjomīgā foto arhīvā.
Ik dienu, dokumentējot nozīmīgākos sociālpolitiskos, ekonomikas, kultūras un sporta notikumus, aģentūras LETA fotogrāfi sagatavo 150-200 attēlus, kurus izmanto lielākie portāli un drukātie mediji, kā arī uzņēmumi savu informatīvo materiālu ilustrēšanai.

Uzsākot jaunu kalendāro gadu, LKA Latvijas kultūras koledža izsludina uzņemšanu nepilna laika studijām kultūras menedžmenta specialitātē. Interesentiem tiek piedāvātas vienpadsmit apakšprogrammas ar dažādām nozaru ievirzēm, tostarp arī radošās fotogrāfijas specializācijā.

Šodien Canon iepazīstina ar septiņiem jauniem PowerShot un IXUS sērijas kameru modeļiem. Tie radīti, lai sniegtu risinājumu dažādās dzīves situācijās – pietuvinājumā vai no attāluma fotografē ar kādu no trim jaunajiem supertālummaiņas PowerShot modeļiem, bet nakts izbraukumā ņem līdzi vienu no jaunajām, kompaktajām IXUS kamerām, savukārt radošās ieceres visērtāk realizēt ar jauno PowerShot N2.

No 15. janvāra, uzsākot Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē gadu, Latvijas Fotogrāfijas muzejs piedāvā japāņu fotomākslinieka Hirohisas Koikes izstādi "Desiderium".
Fotogrāfiju izstādē atklājas stāsts par fotogrāfa nepiepildīto mīlestību pret latviešu meiteni. Franču rakstnieks Moriss Blanšo (Maurice Blanchot) reiz rakstījis: "Alkas sakņojas zvaigznes nesasniedzamībā, debesu pielūgsmē, visuma pievilcībā.". Hirohisa Koike paskaidro: "Fotogrāfiju sērijas nosaukums "Desiderium" latīniski nozīmē alkas, atsaucoties uz vārdu "zvaigzne" (latīniski – "siderium"). Blanšo šīs alkas raksturo kā nepiepildāmas. Pēc septiņus gadus ilgām fotogrāfijas studijām, ieskaitot doktorantūras studijas, es pamanīju, ka attēlu idejas un stratēģijas man vairs nešķiet nozīmīgas. Tāpēc es galveno uzmanību veltīju savai ikdienas dzīvei un tās fragmentu fotografēšanai. Kad viesojos Latvijā 2013. gadā, es Rīgā satiku kādu meiteni, kurā acumirklī iemīlējos. Viņai bija draugs, un veidot attiecības tobrīd likās neiespējami. Manas jūtas pret viņu ar katru dienu kļuva arvien dziļākas, un drīz biju pārliecināts, ka esmu sācis pēc viņas alkt. Es uzņēmu viņas portretus vietās, kuras apmeklējām kopā, taču "alkas" nav "mīlestība", un tās nesaveda mūs kopā. Kā jūnija debesis Latvijā – tu zini, ka tajās jābūt daudz zvaigznēm, taču nespēj tās ieraudzīt, jo ir pārāk gaišs." Šī sērija ietver fotogrāfijas, kuras lielākoties uzņemtas Latvijā 2013. un 2014. gadā, un atveido minēto meiteni un viņas apkārtni.

Latvijas prezidentūras gada Eiropas Savienības Padomē sākumā Latvijas Fotogrāfijas muzejs apmeklētājiem piedāvā ārzemju fotogrāfa skatījumu uz Latvijas kultūru un tās saknēm. Itāļu fotogrāfa Lukas Berti izstāde "Cilvēks un daba Latvijā" būs skatāma muzeja izstāžu zālē no 15. janvāra.
"Modernās sabiedrības dzīves veida un vajadzību radikālo izmaiņu dēļ lauku kopienas piedzīvo nopietnu izdzīvošanas krīzi: novecojošu populāciju, bezdarbu, jaunu cilvēku emigrāciju, kopienas identitātes zaudēšanu. Dramatiskā zemes pamešana pilsētas dēļ ir izjaukusi seno attiecību harmoniju starp cilvēku un dabu līdz lūzuma punktam," stāsta mākslinieks. "Kā profesionāls dokumentālās fotogrāfijas pārstāvis lauku kopienu dzīves dokumentēšanu es uztveru kā ļoti nopietnu uzdevumu. "Cilvēks un daba Latvijā" ir daļa no plašāka projekta, kas dokumentē 21. gadsimta lauku kultūras Skandināvijas, Baltijas un Austrumeiropas valstīs. "Cilvēks un daba Latvijā" mērķis ir demonstrēt Latvijas ainavas skaistumu un saglabāt to atmiņās ar foto dokumentācijas palīdzību."

Ceturtdien, 8. janvārī, plkst. 18.00 Latvijas Dabas muzejā notiks izglītojošs pasākums, kurā dabas pētnieks Einārs Nordmanis ar priekšlasījumu par savvaļas zirgiem Zooloģijas ekspozīcijā atklās fotoizstādi "Ar vējiem krēpēs".

Savvaļas zirgi- tarpāni reiz bija sastopami visā Eirāzijas teritorijā, bet jau 19.gadsimta beigās dzīvs nebija palicis neviens savvaļas tarpāns. 20. gadsimtā dabiskas selekcijas rezultātā radās pussavvaļas ganāmpulki, kuri dažādu dabas aizsardzības programmu ietvaros mūsdienās tiek izplatīti Eiropā. Tā tiek pielietota viena no efektīvākajām pļavu apsaimniekošanas metodēm – dabiska, ekstensīva noganīšana, izmantojot dzīvei savvaļā pielāgotas lielo zālēdāju sugas.