Festivāla "Rīgas Fotomēnesis 2018" atklāšanas nedēļas ietvaros durvis vērs trīs latviešu mākslinieku personālizstādes, kuru centrā ir bailes, intimitāte un radoša brīvība. Ceturtdien, 10. maijā plkst. 20:00, mākslas telpā "Micēlijs" atklās latviešu grafiti mākslinieka VOUR izstādi "Attēls – vai arī tas nav noticis", bet 11. maijā plkst. 17:00 Latvijas Kara muzejā – Kristiana Brektes izstādi "Ievanotie", savukārt plkst. 19:00 barā Č – grafikas dizainera un fotogrāfa Sandija Ruļuka personālizstādi "Gaiss".

Trešdien, 9. maijā plkst. 18:00, Rīgas Kongresu namā līdz ar izstādi "Jaunais šiks" tiks oficiāli atklāts šī gada festivāls "Rīgas Fotomēnesis".

Izstādē, ko kurē pazīstamie latviešu fotogrāfi Arnis Balčus un Alnis Stakle, piedalīsies 12 mākslinieki no Baltijas un tuvējā reģiona kaimiņvalstīm, kas savos darbos pievēršas personīgai un kolektīvai identitātei, skatīšanās pieredzei un fotogrāfijas medija estētikai un materialitātei. Krievu fotogrāfe Irina Popova piedāvās simtiem fotogrāfiju ar citām Irinām Popovām, kas reģistrētas sociālajā tīklā Vkontakte, savukārt dānis Stefens Klosters Polsens ar mobilajiem tālruņiem līdzīgajiem objektiem mēģinās pievērst uzmanību savu laikabiedru tehnoloģiju atkarībām. Amerikā dzīvojošais krievu mākslinieks Slava Mogutins grāmatā veido subjektīvu skatījumu uz vīrišķību, bet igauņu māksliniece Marge Monko izmanto eBay tirdzniecības platformā aizgūtas idejas no rokaspulksteņu reklāmas attēliem. Poliete Kasja Bielska savās modes fotogrāfijās pievēršas ķermeņa attēlojumam, toties igauniete Laura Kūska 360 grādu video darbā ievada skatītāju horeogrāfiskā ceļojumā par attālumu starp ķermeni un vidi. Latviešu mākslinieks Andrejs Lavrinovičs piedāvā katram skatītājam kļūt par daļu no sava mākslas darba, kamēr Reinis Lismanis eksperimentē ar dažādiem drukas tehnoloģiju veidiem. "Jaunajā šikā" būs skatāmi arī krievietes Lilijas Limijanas, lietuvieša Visvalda Morkēviča, somietes Maijas Tammi, zviedru dueta Inkes un Niklāsa Lindergārdu darbi.

8. maijā plkst. 18.00 Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 ietvaros notiks lietuviešu mediju un mākslas teorētiķa Vītauta Mihelkeviča (Vytautas Michelkevičius) prezentācija "Laikmetīgās mākslas kartēšana", savukārt 11. maijā plkst. 18.00 - mākslas zinātnieces Katrīnas Teivānes-Korpas lekcija "Ainava Latvijas fotogrāfijas vēsturē". Abi pasākumi notiks Rīgas mākslas telpā.

Starptautiski pazīstamais lietuviešu mediju un mākslas teorētiķis, pētnieks un kurators Vītauts Mihelkevičs vadījis vairākus pētniecības projektus par stratēģijām laikmetīgās mākslas un fotogrāfijas vēstures veidošanā, aicinot kritiski paraudzīties uz tradicionālajām dokumentēšanas metodēm un pašiem vēstures radītājiem. Īpašu ievērību pelnījusi Mihelkeviča starpdisciplinārā pieeja mākslas pētniecībai, kas ietver datu kartēšanu, foto, video, instalāciju un citas radošas datu vizualizācijas formas. Tas ļauj vēstures dokumentācijā izmantot ne tikai tekstuālu, bet arī “vizuālu rakstīšanu”. Neformālā prezentācija “Laikmetīgās mākslas kartēšana” piedāvās padziļinātu ieskatu šīs pieejas radošajās stratēģijās un praksēs, kā piemēru apskatot grāmatu “Lietuvas fotogrāfijas kartēšana: vēstures un arhīvi” (Mapping Lithuanian Photography: Histories and Archives, 2007). Prezentācija sniegs iespēju mākslas, mediju, fotogrāfijas pētniekiem un citu jomu interesentiem no citāda skatpunkta paraudzīties uz ierastajām datu un vēstures organizācijas praksēm.

No 10. maija Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma izstāde "Vilna un zīds. Jaunā erotika", kas notiks Rīgas Fotomēneša programmas ietvaros.

Kopš sengrieķu logosa vīrieša pieredze tika priviliģēta kā erotikas "visu lietu mērs", sievietei atvēlot grezna futrāļa vai piepildāma trauka lomu. Šādu attiecību dinamiku mēdz uztvert kā "dabisku stāvokli", piedēvējot dabai īpašības, kas raksturīgas tikai cilvēkiem. Vuajerisms, sadisms un mazohisms atspoguļo patriarhālās kultūras fantāzijas par seksuāli pieejamu, "karstu" sievieti un reizē – neziņu un bailes no viņas seksualitātes. Vai scenāriju iespējams pārrakstīt no jauna, atmetot veco paradigmu un ieviešot līdzvērtību un intīmo taisnīgumu arī erotikas praksē? Ar kritisku ironiju izstāde revidē fallocentrisko seksualitātes izpratni, iezīmē erotikas varas hierarhijas, kā arī dekonstruē šķietami neitrālo ķermeņa attēlojuma politiku.