• Pēteris JaunzemsNo 29. oktobra Latvijas Fotogrāfijas muzejs saviem apmeklētājiem piedāvās apskatīt Liepājas vecmeistara Pētera Jaunzema darbu retrospekciju.
    Abās Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs būs skatāmas ap 70 melnbaltas Pētera Jaunzema veidotas fotomontāžas, kurās pārstāvēti portreti, ainavas un akti. P. Jaunzems pats norāda, ka viņam patīk, ja forma harmonē ar darba saturu un tas rada pozitīvu saviļņojumu. Autors ar fotogrāfiju nodarbojas vairāk nekā 55 gadus un ir spilgts latviešu klasiskās fotogrāfijas pārstāvis un ilggadējs Liepājas Tautas fotostudijas biedrs. "Visu cieņu fotogrāfijai," saka Pēteris Jaunzems, norādot, ka viņam fotogrāfija nekad nav bijusi vaļasprieks un pilda nozīmīgu lomu, kalpojot kā apkārtējo norišu un parādību uztveres un iekšējo pārdzīvojumu izteiksmes veids. Fotogrāfs atceras laikus, kad nakts stundās, laikā, kad piederīgie jau gulējuši, vannas istaba un gaitenis kļuvuši par fotolaboratorijām un ilga un pacietīga darba rezultātā no negatīviem tapušas fotogrāfijas. Viņš norāda, ka mūsdienās, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, mākslas fotogrāfijas iespējas ir paplašinājušās un atzīmē, ja dzīvē būtu iespēja vēlreiz sākt visu no gala, atkal dotu priekšroku fotogrāfijai.
  • scars of independencePiektdien, 25. septembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes "Neatkarības rētas" aplūkošanu kopā ar autori – fotogrāfi no Krievijas – Olgu Ingurazovu. Maksa par ieeju 1,42 eiro (izstādes ieejas cena).
    Izstāde "Neatkarības rētas" ir stāsts par diskutablo Abhāzijas reģionu Melnās jūras austrumkrastā, kuras pašpasludināto neatkarību no Gruzijas 1990. gadu sākumā ir atzinušas tikai četras valstis – Krievija, Venecuēla, Nikaragva un Nauru. ANO un citas starptautiskas organizācijas Abhāziju joprojām skata kā daļu no Gruzijas.
  • Līdz 28. septembrim Latvijas Fotogrāfijas muzejs aicina jauniešus vecumā no 13 līdz 18 gadiem pieteikties radošajai fotodarbnīcai pie fotogrāfa Reiņa Fjodorova.
    Nodarbības tiks sadalītas piecu nodarbību ciklā ceturtdienu pēcpusdienās no 1. līdz 29. oktobrim. Dalība ir bez maksas, vietu skaits ierobežots.
  • Ingurazova LFMStāsts par diskutablo reģionu Abhāziju Olgas Ingurazovas, fotogrāfes no Krievijas, izstādē "Neatkarības rētas" būs skatāms Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 24. septembra.
    Abhāzija ir reģions Melnās jūras austrumkrastā, kuras neatkarību pēc atšķelšanās no Gruzijas 1990. gadu sākumā ir atzinušas tikai dažas valstis – Krievija, Venecuēla, Nikaragva un Nauru. ANO un citas starptautiskas organizācijas Abhāziju joprojām skata kā daļu no Gruzijas.
  • Kaupo Kikas plakātsIgauņu fotogrāfa Kaupo Kikasa (Kaupo Kikkas) fotogrāfiju sērija "Koku ainas", kura ievietota autora izgatavotos koka rāmjos, būs skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 20. augusta.

  • Strokins People in the dunes0713. augustā plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs sadarbībā ar Rīgas Fotogrāfijas biennāli aicina uz diskusiju vakaru par Andreja Strokina izstādi "Cilvēki kāpās". Maksa par ieeju 1,42 eiro (izstādes ieejas cena).
    Diskusiju vakarā piedalīsies izstādes "Cilvēki kāpās" autors Andrejs Strokins, mākslas kuratore Līga Lindenbauma un fotogrāfs un bakalaura studiju programmas fotogrāfijā vadītājs Alnis Stakle. Vakara gaitā Fotogrāfijas muzejā skatāmā izstāde tiks apspriesta gan no tās mākslinieciskā pasniegšanas veida, gan saturiskā snieguma, būs iespēja uzdot autoram jautājumus, kā arī apskatīt izstādi viņa pavadībā.

  • Strokins People in the dunes 07No 16. jūlija Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāma fotogrāfa Andreja Strokina izstāde "Cilvēki kāpās", kas papildināta ar autora veidotām instalācijām.
    Projekts "Cilvēki kāpās" pēta robežu starp pilsētvidi un dabu Bolderājas un Daugavgrīvas rajonos. Andrejs Strokins atzīmē, ka šī teritorija ir interesanta gan ar tās ģeogrāfisko novietojumu, gan vēsturisko fonu: "Pēc 2. pasaules kara šie rajoni piedzīvoja lielas pārmaiņas – zvejnieku ciemi, kuri šeit bija pastāvējuši, tika aizstāti ar blokmājām, un daļa no Daugavgrīvas kļuva par militāru un līdz ar to iedzīvotājiem slēgtu teritoriju. Kāpas, uz kurām celta Bolderāja un Daugavgrīva, izmantotas silikāta ķieģeļu ražošanai, var teikt, visa Rīga uzbūvēta no šiem ķieģeļiem." Izstādi Andrejs Strokins saņēma balvā, 2013. gadā uzvarot "Kaunas Photo Star 2013" portfolio skatē.

  • Alfonsas. 1997. Prie jurosPiektdien, 12. jūnijā, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes "Mazais Alfonss" aplūkošanu kopā ar autoru – lietuviešu fotogrāfu Romualdu Požerski. Maksa par ieeju 1,42 eiro (izstādes ieejas cena).
    Fotogrāfiju sērija "Mazais Alfonss" ir stāsts par vismazāko lietuviešu lauksaimnieku, kurš bija tikai 90 centimetrus garš. It viss – augi, dzīvnieki un citi cilvēki – blakus Alfonso izskatās krietni lielāki, nekā ierasts, taču mazo lauksaimnieku tas neuztrauc, viņš ir laipns, strādīgs un dzīvesprieka pilns. Plaši pazīstamais lietuviešu fotogrāfs Romualds Požerskis šai fotosērijai veltīja desmit gadus. "1992. gadā es sāku uzņemt lauksaimnieka Alfonsa Mickus fotogrāfijas. Turpmākajos gados viņa dzīvē notika gan priecīgi, gan sāpīgi notikumi. Šī lauksaimnieka dzīves portretējums daļēji reprezentē arī politiskās un ekonomiskās pārmaiņas Lietuvā," stāsta autors.

  • Romualds Požerskis "Mazais alfonss" 199811. jūnijā Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz lietuviešu fotogrāfa Romualda Požerska (Romualdas Požerskis) izstādes "Mazais Alfonss" atklāšanu.
    Fotogrāfiju sērija "Mazais Alfonss" ir stāsts par vismazāko lietuviešu lauksaimnieku, kurš bija tikai 90 centimetrus garš. It viss – augi, dzīvnieki un citi cilvēki – blakus Alfonso izskatās krietni lielāki, nekā ierasts, taču mazo lauksaimnieku tas neuztrauc, viņš ir laipns, strādīgs un dzīvesprieka pilns. Plaši pazīstamais lietuviešu fotogrāfs Romualds Požerskis šai fotosērijai veltīja desmit gadus. "1992. gadā es sāku uzņemt lauksaimnieka Alfonsa Mickus fotogrāfijas. Turpmākajos gados viņa dzīvē notika gan priecīgi, gan sāpīgi notikumi. Šī lauksaimnieka dzīves portretējums daļēji reprezentē arī politiskās un ekonomiskās pārmaiņas Lietuvā," stāsta autors. Alfonss bērnībā pārstāja augt. Vēlāk Alfonsa vecāki gribēja savu nemīlēto dēlu atdot cirkam, savukārt Staļina laikā viņa vārds bija ierindots to cilvēku sarakstā, kurus vajadzēja izsūtīt uz Sibīriju. Alfonss nomira 2008. gadā, taču Romualda Požerska fotogrāfijās stāsts par viņa dzīvi, smago darbu un spēju būt saskaņā ar apkārtējo vidi dzīvo joprojām.

  •  MG 214021. maijā plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs sadarbībā ar Rīgas Fotogrāfijas biennāli aizsāk jaunu diskusiju ciklu par fotogrāfijas un fotogrāfijas izstāžu aprakstīšanas, interpretēšanas un novērtēšanas kritērijiem. Aicinām jūs uz pirmo diskusiju vakaru, kurā tiks analizētas sadarbībā ar Rīgas Fotomēnesi 2015 veidotās izstādes "Bārta" (autors Imants Gross) un "Lampas gaismā" (autors Jūhans Sundgrēns). Diskusiju vadīs mākslas kritiķe Ieva Lejasmeijere un kuratore Maija Rudovska, piedalās izstādes autors Imants Gross. Ieeja pasākumā bez maksas.

  •  MG 0135Starptautiskā Muzeju nakts šogad norisinās 16. maijā, un tās tēma ir "Aspazija un Rainis" par godu abu dzejnieku 150 gadu jubilejai. Tās ietvaros Latvijas Fotogrāfijas muzejs aicina viesus uz pasākumu programmu "Muzejs, uguns un nakts".
    Šogad apmeklētājiem atvērta visa muzeja vēsturiskā ekspozīcija. Tajā uzstādītā videoinstalācijā apmeklētāji varēs baudīt Raiņa un Aspazijas dzeju, ilustrētu ar fotogrāfijām no muzeja krājuma. Šīs ir fotogrāfijas un stikla plašu negatīvi, kurus ikdienā apmeklētāji muzeja ekspozīcijās neredz, jo tie tiek glabāti muzeja krātuvēs. Videoinstalācijā aplūkojamie attēli ir datējami ar laika posmu no 19. gadsimta beigām līdz pat 20. gadsimta 90. gadiem. Šo attēlu autoru vidū ir tādi plaši pazīstami latviešu fotogrāfi, kā, piemēram, Roberts Johansons (1877–1959), Žanis Legzdiņš (1915 – 1991), Jānis Rieksts (1881 – 1970), Eduards Gaiķis (1881–1961) un citi. Vairākas fotogrāfijas atlasītas arī no Strenču stikla plašu kolekcijas, kas vēsta par ikdienas dzīvi un svētkiem gandrīz 100 gadu senā pagātnē. Ilustrēto Raiņa dzejoļu vidū ir arī "Fabrikas meitenes dziesma". Šo dzejoļa projekciju apmeklētāji varēs skatīt ne vien muzeja iekštelpās, bet arī ēkas, kura atrodas Mārstaļu ielā 6, logā. Tā ir muzeja jaunā ēka, kura apmeklētājiem durvis vērs jau 2018. gadā.

  • Juhans Sundgrēns. Lampas GaismaNo 30. aprīļa Latvijas Fotogrāfijas muzejs piedāvā zviedru fotogrāfa Jūhana Sundgrēna izstādi "Lampas gaismā". Šis ir viens no pirmajiem festivāla "Rīgas Fotomēnesis" 2015. gada sarakstā iekļautajiem pasākumiem.
    Fotogrāfiju sērija "Lampas gaismā" tapusi no 2000. līdz 2006. gadam, laikā, kad Jūhans Sundgrēns strādāja par sociālo aprūpētāju Sodermalmas apgabalā, Stokholmā. Aprūpes centrs atradās vienā ēkā ar mākslinieka dzīvokli, tāpēc pēc fotogrāfijas studijām Meksikā Jūhans Sundgrēns kļuva par tā darbinieku. Iepazīstot aprūpējamos, viņš sāka uzņemt viņu fotogrāfijas, vienlaikus ņemot līdzi otru fotokameru, ar kuru seniori varēja fotografēt J. Sundgrēnu viņa ikdienas darbā. "Viena no lietām, kas man ieinteresēja šajā projektā un likās pievilcīga vecākajā paaudzē, bija miers. Gausums, vilcināšanās, laiks. Cieņa pret atmiņām un domām ikdienas tikšanās reizēs," stāsta autors. "Vecākā paaudze ir bijusi nozīmīga informācijas krātuve, līdzīgi kā mūsdienās internets vai "Google". Viņi ir veidojuši kolektīvo atmiņu un nodevuši informāciju tālāk. Mūsdienās viss notiek daudz straujāk, un mēs ne vienmēr vēršamies pēc informācijas pie senioriem, iespējams, mēs bieži vien novēršamies no viņiem pavisam."

  • Imants Gross BĀRTA 1130. aprīlī Latvijas Fotogrāfijas muzejs atklās Zviedrijā dzimušā latviešu fotogrāfa Imanta Grosa izstādi "Bārta". Šis ir viens no pirmajiem festivāla "Rīgas Fotomēnesis" 2015. gada sarakstā iekļautajiem pasākumiem.
    Izstādītā fotosērija tapusi laikā no 2012. gada pavasara līdz 2013. gada vasarai, autoram dodoties uz ciemu – Bārtu –, kurā dzīvojis un savu fotodarbnīcu vadījis viņa vectēvs Miķelis Gross un piedzimis autora tēvs Modris Gross. Šis fotoprojekts ir ne tikai privāta dokumentācija, kas veltīta nekad nesatiktajam vectēvam, bet arī laikmeta liecība par Bārtu un tās iedzīvotājiem.

  • Lablaiks 35mm ainavas26. martā Latvijas Fotogrāfijas muzejs atklās latviešu fotogrāfa Mārtiņa Lablaika izstādi "35 mm ainavas", kurā tiks izstādīti darbi, kas tapuši, izmantojot klasisko šaurfilmu.
    Mārtiņš Lablaiks šajā tehnikā saskata iespēju uz mirkli izrauties no ierastās darba rutīnas, kurā galvenokārt fotografē, izmantojot digitālās tehnoloģijas. "Fotogrāfijas, kuras redzamas izstādē, sāka tapt kādus septiņus astoņus gadus iepriekš Lielbritānijā. Iespējams, tad arī radās doma fotografēt noteiktā stilā, izmantojot klasisko šaurfilmu fotokameru un vienu nemainīgu objektīvu, pieskaņojoties noteiktam standartam, kurš ierobežo un tajā pašā laikā atvieglo uzņemšanu. 35 mm ir kā tehnisks paņēmiens un izteiksmes līdzeklis reizē. Izvēlējos fotografēt ar melnbalto filmu un pats kopēt attēlus, jo tas ir mans fotogrāfa dzīves sākums, tehnoloģija, ar kuras palīdzību es iepazinu fotogrāfiju un kurā diezgan labi orientējos," stāsta fotogrāfs.

  • Lielbriedis Ločmelis Porkala plakātsCeturtdien, 5. martā, plkst. 17:30 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un slapjo plašu darbnīcu ar diviem no trim izstādes "Alternatīva" autoriem – Raimo Lielbriedi un Māri Ločmeli.
    Izstāde "Alternatīva" tika atklāta februāra vidū, un tajā līdz 22. martam skatāmi dagerotipi, cianotipi, platīna-palādija nospiedumi un ambrotipi, saukti arī par slapjajām platēm. Fotogrāfijas attīstības gaitā šīs tehnikas ir kalpojušas kā ceļš, kas novedis pie arvien jauniem atklājumiem līdz pat mūsdienu fotogrāfijai.

  • Lielbriedis Ločmelis Porkala LFM19. februārī Latvijas Fotogrāfijas muzejā tiks atklāta izstāde „Alternatīva", kurā līdz 22.03.2015 būs skatāmi mūsdienu fotogrāfu radīti attēli, kas veidoti, izmantojot vēsturiskās uzņemšanas un izgatavošanas tehnikas. Izstādes autori ir latviešu fotogrāfi Raimo Lielbriedis, Māris Ločmelis un fotogrāfs no Somijas – Jalo Porkala.
    Izstādē skatītāji varēs aplūkot dagerotipus, cianotipus, platīna-palādija nospiedumus un ambrotipus, sauktus arī par slapjajām platēm. Fotogrāfijas attīstības gaitā šīs tehnikas ir kalpojušas kā ceļš, kas novedis pie arvien jauniem atklājumiem līdz pat mūsdienu fotogrāfijai. Šobrīd, kad fotogrāfiju uzņemšana ir kļuvusi ātra un vienkārša, vēsturiskās tehnikas, kuras ir nesalīdzināmi sarežģītākas un laikietilpīgākas, var uzskatīt par tās alternatīvu.

  • Š.g. 30.janvārī plkst.17.00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Mārstaļu ielā 8, notiks mākslas fotoalbuma "Kuldīgas impresijas" atvēršanas svētki.
    Jaunais mākslas fotogrāfijas albums ir leģendāro Kuldīgas fotoplenēru rezultāts, tapis laikā no 2014.gada 30.maija līdz 7.septembrim. Fotoplenēros kopumā piedalījās 73 fotogrāfi no 8 valstīm. Šajā laikā radītās fotogrāfijas noslēguma izstādei un grāmatai atlasīja žūrija Raimo Lielbrieža vadībā, bet gala izvēli veica grāmatas mākslinieces Helga Melnbārde un Sana Romanovska atbilstoši fotoalbuma mākslinieciskajai koncepcijai, atlasot un publicējot darbus no 64 autoriem.

  • Hirohisa KoikeNo 15. janvāra, uzsākot Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē gadu, Latvijas Fotogrāfijas muzejs piedāvā japāņu fotomākslinieka Hirohisas Koikes izstādi "Desiderium".
    Fotogrāfiju izstādē atklājas stāsts par fotogrāfa nepiepildīto mīlestību pret latviešu meiteni. Franču rakstnieks Moriss Blanšo (Maurice Blanchot) reiz rakstījis: "Alkas sakņojas zvaigznes nesasniedzamībā, debesu pielūgsmē, visuma pievilcībā.". Hirohisa Koike paskaidro: "Fotogrāfiju sērijas nosaukums "Desiderium" latīniski nozīmē alkas, atsaucoties uz vārdu "zvaigzne" (latīniski – "siderium"). Blanšo šīs alkas raksturo kā nepiepildāmas. Pēc septiņus gadus ilgām fotogrāfijas studijām, ieskaitot doktorantūras studijas, es pamanīju, ka attēlu idejas un stratēģijas man vairs nešķiet nozīmīgas. Tāpēc es galveno uzmanību veltīju savai ikdienas dzīvei un tās fragmentu fotografēšanai. Kad viesojos Latvijā 2013. gadā, es Rīgā satiku kādu meiteni, kurā acumirklī iemīlējos. Viņai bija draugs, un veidot attiecības tobrīd likās neiespējami. Manas jūtas pret viņu ar katru dienu kļuva arvien dziļākas, un drīz biju pārliecināts, ka esmu sācis pēc viņas alkt. Es uzņēmu viņas portretus vietās, kuras apmeklējām kopā, taču "alkas" nav "mīlestība", un tās nesaveda mūs kopā. Kā jūnija debesis Latvijā – tu zini, ka tajās jābūt daudz zvaigznēm, taču nespēj tās ieraudzīt, jo ir pārāk gaišs." Šī sērija ietver fotogrāfijas, kuras lielākoties uzņemtas Latvijā 2013. un 2014. gadā, un atveido minēto meiteni un viņas apkārtni.

  • Luca. Berti. harbour salacgriva shLatvijas prezidentūras gada Eiropas Savienības Padomē sākumā Latvijas Fotogrāfijas muzejs apmeklētājiem piedāvā ārzemju fotogrāfa skatījumu uz Latvijas kultūru un tās saknēm. Itāļu fotogrāfa Lukas Berti izstāde "Cilvēks un daba Latvijā" būs skatāma muzeja izstāžu zālē no 15. janvāra.
    "Modernās sabiedrības dzīves veida un vajadzību radikālo izmaiņu dēļ lauku kopienas piedzīvo nopietnu izdzīvošanas krīzi: novecojošu populāciju, bezdarbu, jaunu cilvēku emigrāciju, kopienas identitātes zaudēšanu. Dramatiskā zemes pamešana pilsētas dēļ ir izjaukusi seno attiecību harmoniju starp cilvēku un dabu līdz lūzuma punktam," stāsta mākslinieks. "Kā profesionāls dokumentālās fotogrāfijas pārstāvis lauku kopienu dzīves dokumentēšanu es uztveru kā ļoti nopietnu uzdevumu. "Cilvēks un daba Latvijā" ir daļa no plašāka projekta, kas dokumentē 21. gadsimta lauku kultūras Skandināvijas, Baltijas un Austrumeiropas valstīs. "Cilvēks un daba Latvijā" mērķis ir demonstrēt Latvijas ainavas skaistumu un saglabāt to atmiņās ar foto dokumentācijas palīdzību."

  • M. Ignata fotogrāfiju no sērijas "Sapņu kartogrāfija"Jau šo ceturtdien, 8. janvārī, Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz visus interesentus uz tikšanos ar latviešu aerofotogrāfu Mihailu Ignatu. Tikšanās notiks Fotogrāfijas muzeja telpās plkst. 17.30. Ieeja pasākumā bez maksas.
    Šobrīd muzeja 2. stāva izstāžu zālē skatāma Mihaila Ignata izstāde "Sapņu kartogrāfija", kurā iekļautas 20 fotogrāfijas, kuras atlasītas no plaša sešu gadu un vairāk kā deviņdesmit lidojumu laikā uzņemta aerofotogrāfiju materiāla. Fotogrāfiju uzņemšanas ģeogrāfija ir plaša – gandrīz visa Latvijas teritorija. Tomēr konkrētu vietu atzīmēm šoreiz nav izšķirošas nozīmes, jo autora uzmanības centrā ir telpa kā dabas un cilvēku veidota ģeometrija. Tikšanās laikā interesenti varēs uzdot autoram jautājumus un iepazīties ar līdzšinējo Mihaila Ignata fotogrāfisko darbību.