Izstāde "Maestro Povils Karpavičs (1909 – 1986)"

"Atvērto durvju dienas" ietvaros bija iespēja apmeklēt lekcijas par foto un kino tematiku, noskatīties foto printeru un Olympus tehnikas prezentācijas, aplūkot Bazaly fotogrāfu portretu un kāzu fotogrāfiju izstādi. Pirmo reizi Latvijā ikvienam interesentam tika piedāvāta iespēja dzirdēt profesionālu fotogrāfu vērtējumu par saviem darbiem. Apmeklētāju darbus vērtēja Oļegs Zernovs, Māris Kundziņš, Dainis Matisons, Andrejs Saļikovs un Nikolajs Trifanovs-Bogdanovs. Visi pasākumi bija bezmaksas.
"Izstādē būs redzama daļa no Latvijas modeļu augstākajiem sasniegumiem, ar kuriem mēs Latvijā varam lepoties. Ar šo izstādi vēlamies parādīt modeļa darba profesionālo līmeni, ko sasniedz tikai retais jaunietis, kurš savus spēkus izmēģina kādā modes skatē vai foto sesijā. Vēlētos, lai šī izstāde iedrošina un motivē Latvijas jauniešus mēģināt un atgādina sabiedrībai, ka tik augsti sasniegumi ir tikai LMAA biedriem, tāpēc ļoti svarīgi ir veikt pareizu aģenta izvēli", skaidro Ieva Līpiņa, LMAA priekšsēdētāja.
Izstādi veido lielformāta krāsainās fotogrāfijas, kurās mākslinieks inscenē dažādus rituālus, kas sociālo un politisko pārmaiņu rezultātā ir izzuduši no mūsu ikdienas. Balčus savā sērijā apspēlējis piena dzeršanas starpbrīžus skolās un bērnudārzos, civilās aizsardzības stundas, 90. gadu meiteņu izklaidēšanās ieradumus un citas situācijas, kas raksturo pēdējo trīsdesmit gadu Latvijas un citu postpadomju valstu iedzīvotāju dzīvesveidu. Šo rituālu aizmiršanu ir veicinājusi "kolektīvā amnēzija" - piespiedu vai brīvprātīga atsevišķu atmiņu apspiešana, kas tikusi praktizēta pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas - gan lai noliegtu latviešu padomju identitāti, gan lai pārvarētu atkārtotas politiskās un ekonomiskās neveiksmes.
Donava ir allaž bijusi upe, kas saistījusi tik dažādu Eiropas vidienes un Dienvideiropas tautu likteņus un noteikusi to dzīvesveidu. 1958. - 1959. gadā austriešu fotogrāfe Inge Morata vairākos ceļojumos gar Donavas krastiem un atkārtoti no 1993. līdz 1995. gadam, pēc dzelzs priekškara krišanas, sev raksturīgā humānā veidā dokumentējusi dzīves norises pilsētās un ciematos, kuri atrodas Donavas upes krastos, no tās iztekas Švarcvaldē līdz ietekai Melnajā jūrā.