Aicinām ceturtdien, 12.martā, Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 8 (Latio telpās), pulksten 16.30 apmeklēt latviešu fotomākslinieka Valda Brauna fotoalbuma "Mūža mirkļi" prezentāciju, kurā piedalīsies arī pats mākslinieks.
Līdz 31.martam turpat ir apskatāma fotoalbumam veltīta fotoizstāde.
Valdis Brauns ir dzimis 1945.gadā Ventspils rajona Ugāles ciemā, ar fotogrāfiju nodarbojas kopš 21 gada vecuma. Brauns ir piedalījies 282 izstādēs, saņēmis 142 apbalvojumus. 1978.gadā World Press Photo Holandē par darbu "Laimes lietus" saņēmsis zelta medaļu "Zelta acs". Mākslinieka darbi izstādīti ne tikai dzimtenē, bet arī tālu aiz tās robežām, viņa darbi publicēti dažādās fotogrāfijas gadagrāmatās, kā arī atrodas daudzās muzeju un privātās kolekcijās.

Ceturtdien, 5. martā, plkst. 17:30 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un slapjo plašu darbnīcu ar diviem no trim izstādes "Alternatīva" autoriem – Raimo Lielbriedi un Māri Ločmeli.
Izstāde "Alternatīva" tika atklāta februāra vidū, un tajā līdz 22. martam skatāmi dagerotipi, cianotipi, platīna-palādija nospiedumi un ambrotipi, saukti arī par slapjajām platēm. Fotogrāfijas attīstības gaitā šīs tehnikas ir kalpojušas kā ceļš, kas novedis pie arvien jauniem atklājumiem līdz pat mūsdienu fotogrāfijai.

2015. gada 25. februārī aprit 85 gadi Latvijas tiltu būves inženierim Sergejam Borisovam. Savā jubilejas izstādē "Tiltu būves inženiera Sergeja Borisova pasaule" Mencendorfa namā viņš prezentē savus tiltu projektus, demonstrē savu seno aizraušanos ar fotografēšanu un ceļošanu, kā arī izrāda lepnumu par savu dzimtu. Ar viņa līdzdalību tapuši daudzi tilti un to rekonstrukcijas Latvijā un ārzemēs, to vidū – Akmens tilts pār Daugavu Rīgā, Vecmīlgrāvja auto un dzelzceļa tilti, tilti pār Lielupi Jelgavā, Slokā, Kauguros, tilts pār Bārtu Liepājā, tilts pār Neris Kauņā, virkne tiltu Afganistānā un citi.

19. februārī Latvijas Fotogrāfijas muzejā tiks atklāta izstāde „Alternatīva", kurā līdz 22.03.2015 būs skatāmi mūsdienu fotogrāfu radīti attēli, kas veidoti, izmantojot vēsturiskās uzņemšanas un izgatavošanas tehnikas. Izstādes autori ir latviešu fotogrāfi Raimo Lielbriedis, Māris Ločmelis un fotogrāfs no Somijas – Jalo Porkala.
Izstādē skatītāji varēs aplūkot dagerotipus, cianotipus, platīna-palādija nospiedumus un ambrotipus, sauktus arī par slapjajām platēm. Fotogrāfijas attīstības gaitā šīs tehnikas ir kalpojušas kā ceļš, kas novedis pie arvien jauniem atklājumiem līdz pat mūsdienu fotogrāfijai. Šobrīd, kad fotogrāfiju uzņemšana ir kļuvusi ātra un vienkārša, vēsturiskās tehnikas, kuras ir nesalīdzināmi sarežģītākas un laikietilpīgākas, var uzskatīt par tās alternatīvu.

Visu februāri nekustamā īpašuma uzņēmuma "Latio" birojā Rīgā, K.Valdemāra ielā 8, apmeklētājiem atvērta fotomākslas vecmeistara Pētera Jaunzema darbu izstāde "Rakstīts sudrabā".

Izstādē apskatāmi Pētera Jaunzema vieni no labākajiem melnbaltās fotogrāfijas darbiem, kas tapuši mākslinieka 55 gadus ilgās daiļrades dažādos laikaposmos.

Izstāde atklāta Latvijas fotomākslas vērtību apzināšanas un saglabāšanas projekta ietvaros, kuru "Latio", kā nozīmīgs foto nozares atbalstītājs, īsteno jau vairāk nekā desmit gadus. Projekta žūrijā līdzdarbojoties tādiem izciliem fotomāksliniekiem kā Gunārs Binde un Valdis Brauns, 2015.gadu "Latio" aizsāka, akcentējot Pētera Jaunzema daiļradi – izdots melnbaltās fotogrāfijas kalendārs "Pēteris Jaunzems. Fotogrāfiju kolekcija "Rakstīts sudrabā"". Kā uzsvērusi mākslas zinātniece Alise Tīfentāle, "Latio" tradicionālais melnbaltās fotogrāfijas kalendārs nostiprina noteiktas vērtības Latvijas 20. gadsimta beigu – 21. gadsimta sākuma melnbaltajā fotogrāfijā.

Piektdien, 13. februārī pulksten 16.00, Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī tiks atklāta fotoizstāde "Latvijas ainava". To veidojuši vieni no spilgtākajiem un starptautiski atpazīstamākajiem mūsdienu Latvijas fotomāksliniekiem – Alnis Stakle, Arnis Balčus, Iveta Vaivode, Ilze Vanaga un Reinis Hofmanis. Šo piecu autoru fotostāsti ieskicē jaunu paradigmu laikmetīgajā Latvijas fotomākslā, kurai ir raksturīga novēršanās no konvenciāli skaistā un pievēršanās ikdienišķajam, personīgajam un šķietami nesvarīgajam ainavā. Fotomākslinieki veido kritiskus un mākslinieciski izaicinošus stāstus par vidi, kurā dzīvojam, un aicina skatītājus pašreflektīvi ielūkoties sevī un apkārtnē.

Muzejs "Mencendorfa nams"piedāvā starptautisku mākslas projektu SAPŅU MAĢIJA.
Izstāde no 2015.gada 5.februāra līdz 30.martam Rīgā Grēcinieku ielā 18 (ieeja no Kungu ielas).
Izstādes atklāšana 5.februārī 18.00.

Lelles: Olga Novikova-Kopeikina , Latvija, Rīga
Fotogrāfijas: Margarita Fedina, Krievija, Maskava

Šogad maijā norisināsies Latvijā lielākā foto festivāla Rīgas Fotomēnesis 2015. gada pasākumi – izstādes, lekcijas, semināri, grāmatu prezentācijas un citi aizraujoši notikumi, arī fotobiennāles starpgadu periodā veidojot Rīgu par vienu no fotogrāfijas starptautiskajiem tikšanās centriem.

Pirmais Rīgas Fotomēnesis notika 2014. gadā, bet nākamais lielais festivāls jau tiek organizēts 2016. gadā, taču arī starpgadu periodos Rīgas Fotomēnesis piedāvās virkni dažādu ar fotomākslas pasauli saistītu pasākumu. Festivāla galvenā tematiskā līnija ir Baltijas, Ziemeļvalstu un bijušo PSRS republiku fotogrāfija un ar to saistītā radošā industrija.

No 15. janvāra, uzsākot Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē gadu, Latvijas Fotogrāfijas muzejs piedāvā japāņu fotomākslinieka Hirohisas Koikes izstādi "Desiderium".
Fotogrāfiju izstādē atklājas stāsts par fotogrāfa nepiepildīto mīlestību pret latviešu meiteni. Franču rakstnieks Moriss Blanšo (Maurice Blanchot) reiz rakstījis: "Alkas sakņojas zvaigznes nesasniedzamībā, debesu pielūgsmē, visuma pievilcībā.". Hirohisa Koike paskaidro: "Fotogrāfiju sērijas nosaukums "Desiderium" latīniski nozīmē alkas, atsaucoties uz vārdu "zvaigzne" (latīniski – "siderium"). Blanšo šīs alkas raksturo kā nepiepildāmas. Pēc septiņus gadus ilgām fotogrāfijas studijām, ieskaitot doktorantūras studijas, es pamanīju, ka attēlu idejas un stratēģijas man vairs nešķiet nozīmīgas. Tāpēc es galveno uzmanību veltīju savai ikdienas dzīvei un tās fragmentu fotografēšanai. Kad viesojos Latvijā 2013. gadā, es Rīgā satiku kādu meiteni, kurā acumirklī iemīlējos. Viņai bija draugs, un veidot attiecības tobrīd likās neiespējami. Manas jūtas pret viņu ar katru dienu kļuva arvien dziļākas, un drīz biju pārliecināts, ka esmu sācis pēc viņas alkt. Es uzņēmu viņas portretus vietās, kuras apmeklējām kopā, taču "alkas" nav "mīlestība", un tās nesaveda mūs kopā. Kā jūnija debesis Latvijā – tu zini, ka tajās jābūt daudz zvaigznēm, taču nespēj tās ieraudzīt, jo ir pārāk gaišs." Šī sērija ietver fotogrāfijas, kuras lielākoties uzņemtas Latvijā 2013. un 2014. gadā, un atveido minēto meiteni un viņas apkārtni.

Latvijas prezidentūras gada Eiropas Savienības Padomē sākumā Latvijas Fotogrāfijas muzejs apmeklētājiem piedāvā ārzemju fotogrāfa skatījumu uz Latvijas kultūru un tās saknēm. Itāļu fotogrāfa Lukas Berti izstāde "Cilvēks un daba Latvijā" būs skatāma muzeja izstāžu zālē no 15. janvāra.
"Modernās sabiedrības dzīves veida un vajadzību radikālo izmaiņu dēļ lauku kopienas piedzīvo nopietnu izdzīvošanas krīzi: novecojošu populāciju, bezdarbu, jaunu cilvēku emigrāciju, kopienas identitātes zaudēšanu. Dramatiskā zemes pamešana pilsētas dēļ ir izjaukusi seno attiecību harmoniju starp cilvēku un dabu līdz lūzuma punktam," stāsta mākslinieks. "Kā profesionāls dokumentālās fotogrāfijas pārstāvis lauku kopienu dzīves dokumentēšanu es uztveru kā ļoti nopietnu uzdevumu. "Cilvēks un daba Latvijā" ir daļa no plašāka projekta, kas dokumentē 21. gadsimta lauku kultūras Skandināvijas, Baltijas un Austrumeiropas valstīs. "Cilvēks un daba Latvijā" mērķis ir demonstrēt Latvijas ainavas skaistumu un saglabāt to atmiņās ar foto dokumentācijas palīdzību."

Ceturtdien, 8. janvārī, plkst. 18.00 Latvijas Dabas muzejā notiks izglītojošs pasākums, kurā dabas pētnieks Einārs Nordmanis ar priekšlasījumu par savvaļas zirgiem Zooloģijas ekspozīcijā atklās fotoizstādi "Ar vējiem krēpēs".

Savvaļas zirgi- tarpāni reiz bija sastopami visā Eirāzijas teritorijā, bet jau 19.gadsimta beigās dzīvs nebija palicis neviens savvaļas tarpāns. 20. gadsimtā dabiskas selekcijas rezultātā radās pussavvaļas ganāmpulki, kuri dažādu dabas aizsardzības programmu ietvaros mūsdienās tiek izplatīti Eiropā. Tā tiek pielietota viena no efektīvākajām pļavu apsaimniekošanas metodēm – dabiska, ekstensīva noganīšana, izmantojot dzīvei savvaļā pielāgotas lielo zālēdāju sugas.

Jau šo ceturtdien, 8. janvārī, Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz visus interesentus uz tikšanos ar latviešu aerofotogrāfu Mihailu Ignatu. Tikšanās notiks Fotogrāfijas muzeja telpās plkst. 17.30. Ieeja pasākumā bez maksas.
Šobrīd muzeja 2. stāva izstāžu zālē skatāma Mihaila Ignata izstāde "Sapņu kartogrāfija", kurā iekļautas 20 fotogrāfijas, kuras atlasītas no plaša sešu gadu un vairāk kā deviņdesmit lidojumu laikā uzņemta aerofotogrāfiju materiāla. Fotogrāfiju uzņemšanas ģeogrāfija ir plaša – gandrīz visa Latvijas teritorija. Tomēr konkrētu vietu atzīmēm šoreiz nav izšķirošas nozīmes, jo autora uzmanības centrā ir telpa kā dabas un cilvēku veidota ģeometrija. Tikšanās laikā interesenti varēs uzdot autoram jautājumus un iepazīties ar līdzšinējo Mihaila Ignata fotogrāfisko darbību.

Turpinot tradīciju, nekustamā īpašuma uzņēmums "Latio" izdevis melnbaltās fotogrāfijas kalendāru 2015.gadam "Pēteris Jaunzems. Fotogrāfiju kolekcija "Rakstīts sudrabā"".

Vienlaikus ar jaunā kalendāra prezentāciju 17.decembrī atklāta arī fotogrāfa Pētera Jaunzema darbu izstāde, kas ēkas Smilšu ielā 3 skatlogos aplūkojama līdz 2015.gada janvāra beigām.

Personalizētas Ziemassvētku kartiņas un ģimenes kalendāri kļūst aizvien populārāki visā pasaulē, tāpēc, tuvojoties svētku laikam, ideālā ģimenes portreta iemūžināšana kļūst vēl aktuālāka. Tā kā lielā diena strauji tuvojas, Canon sadarbībā ar slaveno portretu fotogrāfu Kristianu Anderlu (Christian Anderl) apkopojis galvenos ieteikumus, kā uzņemt ideālu ģimenes portretu.

Latvijas Fotogrāfijas muzeja 2. stāva izstāžu zālē 4. decembrī plkst. 17:00 tiks atklāta Mihaila Ignata aerofotogrāfiju izstāde "Sapņu kartogrāfija".
Izstādē iekļautas 20 fotogrāfijas, kuras atlasītas no plaša sešu gadu un vairāk kā deviņdesmit lidojumu laikā uzņemta aerofotogrāfiju materiāla. Fotogrāfiju uzņemšanas ģeogrāfija ir plaša – gandrīz visa Latvijas teritorija. Tomēr konkrētu vietu atzīmēm šoreiz nav izšķirošas nozīmes, jo autora uzmanības centrā ir telpa kā dabas un cilvēku veidota ģeometrija.
Latviešu prozaiķis Gundars Ignats par šo foto sēriju raksta: "Izstādes vadošais motīvs ir konceptuāli un stilistiski izturētais paņēmiens – vertikālisms. Skatiena nogrieznis ar plakni veido leņķi, kas maksimāli tuvs deviņdesmit grādiem. Attēlotie elementi – ceļš, upe, tīrumi, automašīnu iebrauktās līnijas – kļūst par daļu no ģeometrijas un krāsu spēles, parādot, ka aerofotogrāfija nav tikai paņēmiens citādam skatupunktam uz pazīstamām vietām, apvidiem, pilsdrupām utt. Aerofotogrāfijā (un tikai aerofotogrāfijā!) iespējamais vertikālisma paņēmiens padara šo izlasi par nozīmīgu un vērā ņemamu konceptuālās fotogrāfijas piemēru. No lielā fotogrāfiju klāsta atlasīta izlase, kas parāda šī šķietami vienkāršā (taču grūti izpildāmā) formālā paņēmiena daudzpusīgumu. Starp izvēlētajām fotogrāfijām atrodama gan krāsu, gan laukumu, gan regulāru un neregulāru formu saspēle."

4. decembrī plkst. 17:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz latviešu fotogrāfa Māra Grunska izstādi "Rēgi". Izstāde Latvijas Fotogrāfijas muzejā izvēlēta Izstāžu konkursa kārtībā.
Fotogrāfiju sērijā autors atveido pamestas ēkas, to skaitā bumbu patvertnes, sakaru bunkurus, kodolraķešu bāzes un rūpnīcas Latvijā, rosinot ne vien domāt par apsaimniekošanas problēmām, bet arī ļaujot saskatīt to neparasto skaistumu. Māris Grunskis stāsta: "Izstādē "Rēgi" vēlos parādīt pamestības savdabīgo auru un pievilcību. Vietas, kas kādreiz bijušas slepenas un svarīgas, vietas, kas spēja iznīcināt veselas pilsētas tūkstošiem kilometru attālumā, vai tieši pretēji – vietas, kuras bija paredzētas, lai pabarotu vai paglābtu simtiem vai pat tūkstošiem cilvēku dzīvības. Mūsdienās gandrīz tās visas ir pagājušo politisko iekārtu un starptautisku konfliktu rēgi. Ēkas ir pusnojauktas, metāla zagļu izlaupītas, taču uzraksti uz sienām, norādījumi apkalpojošajam personālam un dažreiz pat dokumentācijas paliekas joprojām nes kādreizējā nozīmīguma atmosfēru. Tie ir rēgi, kas dažkārt biedē, citreiz izskatās amizanti, bet bieži mēs tos nepamanām un vienkārši paejam garām pa ceļam uz darbu." Autors norāda, ka, regulāri nodarbojoties ar pilsētpētniecību, viņš ir secinājis, ka šīs vietas izmainās ļoti strauji, dažas no fotogrāfijās redzamajām, kā, piemēram, Kadagas (Baltijas kara apgabala komandpunkta) bunkurs, kurš arī vairs neeksistē. "Šīs vietas apmeklējot vai vismaz ieraugot fotogrāfijās, var rasties pilnīgāks priekšstats par neseno pagātni, kas ar laiku iegūs lielāku vēsturisko vērtību. Tā ir dinamiska vide, tāpēc gribēju parādīt tās elementus, kompozīcijas, krāsu salikumus un gaismas spēles, ko veido pamestie objekti, lēnām noārdoties vai apaugot ar jauniem elementiem dabas un cilvēka ietekmē," M. Grunskis komentē. Fotogrāfiju sērija sākta veidot 2009. gadā.

Sestdien, 10. maijā, pulksten 15.00, jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā atklās pazīstamās latviešu fotogrāfes Ivetas Vaivodes personālizstādi Klēpis. Izstāde norisinās festivāla Rīgas Fotomēnesis 2014 ietvaros, kas ir Eiropas kultūras galvaspilsētas notikums.

Pirms diviem gadiem Iveta Vaivode devās uz savas vecāsmātes Antoņinas ciematu Pilceni Latgalē, lai atrastu to mītisko vietu, kuru viņa iztēlojās, pētot vecāsmātes jaunības dienu attēlus. „Lai arī šie cilvēki ir pavisam sveši, pilcēniešos atpazinu kaut ko ļoti tuvu, bet aizmirstu – savas ģimenes sievietes. Apstaigājot Pilcenes un tuvumā esošo ciematu ceļus, es atgriezos savā, un, iespējams, arī savas mātes bērnībā, kur katram cilvēkam ir sava smarža, bet tikko izslauktu pienu vienmēr dzer siltu," stāsta fotogrāfe, kura radījusi vienu no savām vispoētiskākajām foto sērijām.

Šonedēļ Rīgā ieradīsies Yvan Rodic jeb Facehunter, lai 18. jūlijā plkst. 18:00 konceptveikalā Paviljons, Tērbatas ielā 55, piedalītos savas jaunās grāmatas A year in the life of Facehunter prezentācijā un autogrāfu dalīšanā, bet jau nākamajā dienā dotos uz festivālu Positivus.

Neaizstājams viesis un reportieris modes nedēļās Parīzē, Milānā, Londonā un Ņujorkā, pieprasīts fotogrāfiju autors un talantīgs jaunu modes tendenču atklājējs Yvan Rodic pēdējos gadus aktīvi nododas pasaules apceļošanai, meklējot un iemūžinot fotogrāfijāsinteresantākās un harizmātiskākās personības.

Sestdien, 29. jūnijā, plkst. 18:00 Jūrkalnē pop-up mākslas telpā "jūrK" tiks atklāta Romana Korovina izstāde "Liesma groziņa formā". Izstādē redzamajās fotogrāfijās un video darbā autors ar sev raksturīgo humora devu fiksējis realitātē novērojamas parādības – ikdienišķas un nesarežģītas darbības, sadzīves ainas, it kā ne ar ko nenozīmīgas, bet mākslinieka redzējumā fascinējošas ainavas. Fotogrāfijām raksturīgas simetriskas kompozīcijas, ģeometrizācija, amizanti izvēlēti objekti un to sakarības.

2013.gada 26.aprīlis. Trīsdesmit divus gadus vecā norvēģu fotogrāfe Andrea Gjestvanga atzīta par L'Iris d'Or/Sony World Photography Awards gada fotogrāfu. Uzvarot 122 000 pieteikumu no 170 valstīm konkurencē, fotogrāfe saņēma godalgu, kā arī Sony fototehniku un 25 000 ASV dolārus noslēguma ceremonijā, kas noslēdzās pagājušajā naktī Londonā.

Žūrija vienbalsīgi nobalsoja par Gjestvangas iespaidīgo izdzīvojošo bērnu un jauniešu portretu sēriju, kas tapa pēc 2011.jūlija masveida slepkavībām Ūteijas salā pie Oslo. Sērija ar nosaukumu "Viena diena vēsturē" fiksē izdzīvojušos jauniešus ar neaptveramu jutīgumu un atklātību, un ir nezūdošs apliecinājums šo jauniešu apņēmībai, saskaroties ar šo neaprakstāmo traģēdiju.