Sākot ar 27. janvāri un līdz 9. februārim Jūrmalas pilsētas muzejs saviem apmeklētājiem piedāvā apskatīt fotomākslinieka Ojāra Martinsona jubilejas izstādi "VĒROJUMI... ".

Ojārs Martinsons noteikti ir labi pazīstams daudziem jūrmalniekiem, jo ar savu neiztrūkstošo darba rīku - fotokameru ir klāt ikvienā pilsētas pasākumā. Vai tas ir rīts vai vakars, vai diena vai nakts. Viņš ir tas, kurš jau kopš 1997. gada caur fotoaparātu iepazīst Jūrmalu un ne tikai tās saullēktus, saulrietus, dabu, priedes un cilvēkus, bet arī mūsu pilsētas sabiedrisko dzīvi, politiskās, sporta un kultūras aktivitātes. Viņš ir tas, kurš kopš 2003.gada iemūžina pilnīgi visus aktuālos notikumus Jūrmalas pilsētā un ir atbildīgs par Jūrmalas pilsētas domes digitālo fotoarhīvu - tā papildināšanu, kārtošanu un sistematizēšanu, par to, lai nākamās paaudzes redzētu šodienas Jūrmalu. Ja nepieciešamas fotogrāfijas no kāda pasākuma vai notikuma pilsētā, tad zināms tikai viens cilvēks, kuram tās noteikti būs.

P.Browne (Mākslas zinātniece no Grieķijas) raksts par E.Spuri un A.Sļusarevu. Šo referātu viņa nolasīja seminārā "E.Spura ceļš" Ogrē, 2010. gada 27. novembrī. Seminārs bija veltīts E.Spura un A. Sļusareva radošajai sadarbībai. Tagad, kad A.Sļusareva izstāde ir atklāta Mākslas muzejā.

Šis referāts ir veltīts latviešu fotogrāfam Egonam Spurim (1931-1990) un krievu fotogrāfam Aleksandram Sļusarevam (1944-2010).  Uzmanība ir vērsta kā viņi savos darbos rāda jauna veida utopismu un mākslas formu, kas aptver dzimtenes formālisma, estētiskas un subjektivitātas jēgpilnu fotogrāfiju. Es apskatu Spura darbos ietvertā dzenbudisma (Zen philosophy) pārdomas un pašanalīzi, krievu rakstnieka Mihaila Bakhtin jēdzienus attiecībā uz dialogiem un vācu filozofa Ernst Bloch priekšstatus par Vēl-Ne apzināto un subjektīvi dokumentēto kultūras mantojumu fotogrāfijā. Es apskatu Sļusareva darbu, kura pamatā ir gaidas/paredzējums/nojauta, būtība, pārdomas, dialogi un Bloha kultūras mantojums. Šie divi fotogrāfi rada precedentu Fotogrāfijai kā tēlotājmākslas veidam Latvijā un Krievijā. Šajā referātā uzsveru, ka šis laika periods Fotogrāfijā ir pelnījis lielāku uzmanību, un turpmākus pētījumus, lai šie divi autori būtu pelnījuši savu vietu pasaules fotorgāfijas vēsturē. Es vēlētos pateikties Vitautam Mihalovskim, kas uzaicināja mani šeit runāt, kā arī pateicība Intai Rukai, Andrejam Grantam, Mārtiņam Zelmenim un Maksimam Sļusarevam par sniegto papildus informāciju.

Ir zināms, ka erotika ir veids, kā cilvēkiem izbēgt no garlaicības un padarīt savstarpējās attiecības interesantākas. Kādi mākslas darbi rada emocionālo un juteklisko saviļņojumu? Kādi pārkāpj erotikas trauslo robežu? Uz šiem jautājumiem varēs gūt atbildi izstādē "Jutekliskā dzīve", kas no 21. janvāra līdz 19. februārim būs skatāma galerijā "Birkenfelds" (Rūpniecības ielā 3).

Pirmo reizi izstādē būs apskatāmas erotiskās ziepju skulptūras, ko radījis mākslinieks Egīls Mednis. Iedvesmojoties no žurnāla "Playboy", māklisnieks sadarbojies ar žurnāla pirmo vāka modeli Annu Rozīti, kurai izgatavojis īpašu ziepju skulptūru, kas atlieta viņas nabas formā. Piedaloties Annai Rozītei, ekspozīcijas atklāšanas pasākumā būs apskatāma ne tikai viņai izgatavotā skulptūra, bet arī pats ziepju skulptūru radīšanas process.

Piektdien, 14.janvārī, plkst. 17 Liepājas muzejā K.Ukstiņa ielā 7/9 atklāja fotomākslinieka Pētera Jaunzema (EFIAP) fotodarbu izstādi "Gaisma pret tumsu", kas ir veltīta 1991. gada janvāra barikāžu atceres divdesmitgadei.

Ekspozīcijā aplūkojamas 40 melnbaltās fotogrāfijas, kas skatītājiem atgādina par Latvijas valstiskās neatkarības vēsturē neizdzēšami ierakstītajiem janvāra dienu notikumiem Rīgā un Liepājā.