Ar vien biežāk pēdējā laikā nākas saskarties ar to, ka parādās ļoti daudz jauni fotogrāfi, kas savas zinības guvuši kādu gadu vai divus, izglītojoties interneta foto portālos, kur it kā vērtē fotogrāfijas. Bet kas tās fotogrāfijas vērtē un kritizē? Jā, pareizi, tieši tādi paši jaunie fotogrāfi. Šādi viņi savā starpā izglītojas, gūst pieredzi un iespējams kāds izlasa arī pa kādai gudrai grāmatai vai rakstam interneta portālos. Fotogrāfija mainās, attīstās un tā nav tas pats kas gleznošana, kur reizēm daudzi grib vilkt paralēles. Ja gleznošana ir vienkārši zīmēšana, tad fotogrāfijas jēdzienā jau ir ietverta pati būtība – zīmēšana ar gaismu. Tātad kopējais ir tikai zīmēšana. Protams, var kombinēt šīs lietas, veidot jaunas (datormontāžas, 3d, kolāžas utt.) un visādi citādi variēt, lai iegūtu vizuāli baudāmu rezultātu, kas ieinteresētu skatītāju. Skatītājam "parastajam" ir pilnīgi vienalga vai bildē ir taisns horizonts, vai nogriezta locītava kādā nepareizā vietā. Bildei jābūt harmoniskai un cik novērots, tad visaugstāk tiek vērtēta oriģinalitāte. Vai jūs mūsdienās variet izcelties ar perfekti uzgleznotu gleznu, kā gleznoja pāris gadsimtus atpakaļ? Vai jūs varat izcelties ar melnbaltām dabas fotogrāfijām, kādas fotografēja vairāki simti fotogrāfu gadsimtu atpakaļ? Iespējams, ka ir izņēmumi, bet tādus būs ļoti grūti atrast. Tādēļ daudzi fotogrāfi mūsdienās zina visas šīs standarta klišejiskās lietas un mēģina radīt kaut ko jaunu, neredzētu un tādā veidā kaut nedaudz pārsteigt skatītāju. Šoreiz gribējās vairāk pievērsties standarta jauno fotogrāfu uztverei par labu fotogrāfiju, nevis tēmai par harmonisku foto un oriģinalitāti, jo tas ir ļoti strīdīgs jautājums un lielākā daļa jau uzskata, ka viss ir uzzīmēts un uzfotografēts – tagad tiek radīti tikai atvasinājumi jau esošiem radītajiem darbiem.