Vērojumi un piedzīvojumi astoņdesmitajos gados - GAISMAS BILDES UN A GRUPAS TIKŠANĀS VIETA(S)

GAISMAS BILDES UN A GRUPAS TIKŠANĀS VIETA(S)
Atšķirībā no tā, kas apgalvots rakstā, foto klubs Ogre nav bijusi "nozīmīga diskusiju vieta jaunajiem fotografiem" - ja ar "jaunajiem fotografiem" saprot A grupu. Sākumā A grupa dažas reizes pulcējās Valta darbavietā, tagadējās Stabu un Skolas ielas stūra, šķiet, 13. numura nama pagrabiņā, diagonāli iepretī kvartālam, kur atradās arī t.s. stūramāja, bet vēlāk mēs parasti sanācām pie Valta mājās Mežaparkā, Stokholmas ielā. Ogres foto klubs bija nozīmīga diskusiju vieta tikai foto kluba Ogre dalībniekiem un dažādiem kluba sanāksmēs pieaicinātiem viesiem, Latvijas fotografiem, kas nebija A grupas pārstāvji vien. A grupā nedarbojās V. Mihailovskis, G. Binde, I. Apkalns, A. Šmulders u.c. - bet viņi katrs savu reizi viesojās foto klubā Ogre un rādīja darbus; tāpēc vēlreiz: A grupa kā vienība ne reizi nav sanākusi foto klubā Ogre; Valtam un Gvido katram savu reizi tur bija benefices, bilžu rādīšana, kas līdzīgs improvizētām izstādēm - OK, bet tad viņi viesojās Ogres kluba nodarbībās, nevis nāca uz A grupas sanāksmēm.
Īpašas A grupas kopā nākšanas reizes bija diapozitīvu vakari, ko pēc principa "septītajā pulksten septiņos" vai "divdesmit pirmajā pulksten divdesmit vienos", pieaicinot domubiedrus, rīkojām pie kāda grupas dalībnieka vai atbalstītāja (Egons Spuris nav bijis ne uz vienu no tiem; toties Ogres foto klubā es esmu demonstrējis kādu diapozitīvu izlasi). Galvenie A grupas diapozitīvisti bija Gvido, Valts un es; Andrejs ne sevišķi cienīja tolaik pieejamāko diapozitīvu materiālu ORWOCHROM. Diapozitīvu spožums un posts ir tas, ka rāmīši vienmēr ir vienādi lieli, visam kadram vai puskadram, un tas ar laiku piespiež fotografētāju domāt nekadrētu fotoattēlu kategorijās, turklāt parasti krāsās. Tā ir laba kompozīcijas skola, ko tagad reti vairs lieto - kaut vai tāpēc, ka digitalizācijas jeb momentānas gratifikācijas ērā vajadzība nespiež, un cenas dēļ diapozitīvi kļūst aizvien nepopulārāki. Vēl lieta, ko mēs iemācījāmies diezgan drīz - ka atkarībā no atlasītajiem diapozitīviem, to demonstrēšanas ātruma, reizēm arī mūzikas pavadījuma mēs varējām ietekmēt publikas reakciju pret redzamo; tā mēs kopām atlases un montāžas iemaņas.
Kāda puse A grupas diapozitīvu vakaru būs notikusi manā dzīvoklī Sarkanarmijas / Bruņinieku ielā 12, turklāt pailgu laiku (kādu gadu) grupas saieti / diapozitīvu vakari notika ik mēnesi: viens autors, kas uzņēma citus diapozitīvistus un publiku, demonstrēja jaunāko miglasbilžu kolekciju, ko mazākās devās papildināja pārējo darbi - katram bija līdzi kaut kas jauns un parādāms. Diapozitīvu vakari varēja notikt arī pie cilvēkiem, kas nekādi nesaistījās ar grupu; pie diapozitīvu attīstīšanas guru Mārča Bendika, piemēram. Viņš pats: "diapozitīvu vakaru tradīcija, sākta septiņdesmito gadu vidū, bija Milicijas dienas [t.i., 10. novembra, Mārtiņdienas, mūsu abu vārdadienas - MZ] pasākums, un pie manis [t.i., pie M. Bendika - MZ] notika aumež vētraini krietnus 15 gadus, bet sakarā ar Mārtiņdienas īpatnībām tu tur gluži dabiski biji tikai pa reizei" - tik traki nebija, astoņdesmito gadu sākumā es Milicijas dienās pie Mārča viesojos it regulāri, jo vienlaik es mājās vārdadienas nesvinēju, toties pie Mārča gāja jautri. Tomēr Milicijas dienas diapozitīvu vakari bija īpaši, reizi gadā; tak A grupa vienu laiku tos rīkoja bezmaz reizi mēnesī, un gribas teikt, ka ideja nebija pārņemta no Mārča; A grupas diapozitīvu vakariem bija citāds formāts un regularitāte. Nikifs vienā no pirmajiem A grupas un tās draugu diapozitīvu vakariem Gvido uzdāvināja paša jauktā tehnikā darinātu mākslasdarbu, bija uzzīmēts bargs vīrs un pierakstīts "nofoto arī mūs"; visiem zīmējums ļoti patika; kopš tā laika draugu lokā par grupas diapozitīvu vakariem reizumis izteicās kā par "nofoto arī mūs" pasākumiem.